Veiksmīgai aprikožu audzēšanai Latvijas reģionos nepieciešams ievērot noteiktus nosacījumus un noteikumus.
Stādīšanas vieta aprikozei
Stādīšanas vietas izvēle ir ārkārtīgi svarīga. Latvijas aprikozes un persikus nevar audzēt jebkur. Tiem nepieciešama vissiltākā un vislabāk apgaismotākā vieta, nosegta no ziemeļu vējiem, labāk no visiem vējiem. Vietai nevajadzētu būt zemai, kur plūst auksts gaiss.
Ja saknei tuvu būs gruntsūdeņi vai pavasarī ir ilgstoši plūdi, tad šādā vietā aprikoze un persika stāds ies bojā. Atrodoties mitrā, aukstā, aizēnotā vietā, koki neuzņems pietiekamu daudzumu ziemošanai vajadzīgo vielu un var saslimt.
Vislabāk, ja ir neliels dienvidu vai dienvidrietumu slīpums, kur koncertējas maksimāls siltums vasaras sezonā.
Augsnes sastāvs aprikozes un persika kokam
Aprikožu augsnei jābūt vieglai, labi ūdens caurlaidīgai ar neitrālu vai viegli sārmainu vidi. Ja augsne ir smaga, mālaina vai sastāv tikai no kūdras vai tikai no smilts, tad ir nepieciešams pirms iestādīšanas rakt lielāku bedri un piepildīt ar vērtīgāku augsni. Māla augsnei, bedres apakšā tiek veidota drenāža ūdens aizvadīšanai. Var izmantot granti, šķeltu ķieģeli vai smiltis. Jūs varat pievienot melnzemei (1 spainis) nedaudz satrūdējušu (sausu) kūtsmēslu vai komposta. Pārāk daudz mēslojuma arī nevajag. Vienmēr ir labi pievienot ekoloģiskus pelnus, kas deoksidē augsni un kalpo kā vērtīgs mēslojums, kas satur kāliju, fosforu, magniju un daudzus citus augiem nepieciešamus elementus.
Savvaļā aprikoze aug kalnu nogāzēs, dažreiz ar lielu stāvumu.
Ierokot stādu, saknes kaklu (potējuma vietu) (robežu starp sakni un stublāju) – nekad nevajag aprakt. Pat, ja sakne ir nedaudz plika – tam nav nozīmes. Aprikozei nepatīk, kad saknes kakls ir aprakts. Pavasarī aerējiet zemi ap aprikozi.
Laistīšana
Pastāv viedoklis, ka aprikozes un persiki ir izturīgas pret sausumu. Tas tā nav. Koki pacieš sausu gaisu, bet ne sausu augsni. Es bieži esmu redzējis mirušus aprikožu kokus, kas nav pienācīgi laistīti. Tāpat kā visiem augiem, aprikozei ir nepieciešama regulāra laistīšana, it īpaši, ja to pārstāda. Tikai mitrā augsnē var veidoties jaunas saknes. Laistīšana ir nepieciešama aprikozēm pavasarī, kad ir galvenais dzinumu augšanas laiks. Ražas laikā arī ir nepieciešama laistīšana. Vasaras otrajā pusē laistīšana jāsamazina vai jāpārtrauc, jo kokiem vairs nevajadzētu augt, bet tikai sagatavoties ziemai, dzinumiem vajadzētu nogatavoties, un ūdens šajā laikā nav vajadzīgs.
Atzarošana
Mūsu klimatā ir nepieciešama atzarošana. Atzarojot koku, augļi kļūst daudz lielāki, labāk nogatavojas, un pats galvenais – tie mazāk slimo. Atzarošana ļauj kokam intensīvāk augt, jo uzlabojas vielmaiņa, tiek stiprināta koka imunitāte kopumā.
Aprikožu un persiku stādus vajadzētu apgriezt agrā pavasarī. Aprikožu atzarošanu ieteicams pabeigt aprīļa pirmajā dekādē. Veido vainagu atstājot centrālos zarus un atzarus.
Vēlā rudenī ir nepieciešams aprikožu koka stumbru un galvenos atzarus apstrādāt. Vislabākā tautas metode ir: ūdens maisījums vienādās daļās no māla, kaļķa un svaigiem kūtsmēsliem. Jūs varat arī pievienot vara sulfātu un pelnus. Ja nav iespējas iegūt šos komponentus, tad veikalā varat iegādāties stumbra balinātāju.
Balinātājs atstaro saules starus, neļauj stumbram sakarst. Tādējādi ir iespējams izvairīties no plaisām mizā. Vielām: māls, kūtsmēsli, kaļķis, vitriols, pelni uc. – ir terapeitiska iedarbība uz koka mizu.
Jebkuram augam nepieciešama aprūpe, bet jo īpaši aprikozei, galu galā, tas ir dienvidu augs. Tikai čakli un gādīgi dārznieki var gūt augļus.
